Mūsu – cilvēku – unikalitāte slēpjas dažādībā. Lai mēs varētu izmantot visu tās potenciālu, tā veicinot ilgtspējīgu organizāciju, valstu un pasaules attīstību, šobrīd vairāk nekā jebkad iepriekš ir svarīgi veidot iekļaujošu sabiedrību. Tādu sabiedrību, kuras pamatā ir cieņpilna, nevis bailēs, nosodījumā, līdzjūtībā vai pienākuma apziņā balstīta, dažādu sabiedrības grupu mijiedarbība.
Tieši līdzjūtība, kas nereti mijas ar pāraprūpi, ir attieksme, ko visbiežāk piedzīvo cilvēki ar invaliditāti – viena no diskriminācijai visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām Latvijā. Piemēram, atšķirīgu attieksmi darba tirgū sava veselības stāvokļa dēļ pēdējā gada laikā ir piedzīvojis katrs piektais valsts iedzīvotājs. Diemžēl šī attieksme nepaliek bez sekām. Kā biežāk izplatītās diskriminācijas sekas šie cilvēki min vientulību, ierobežotas izaugsmes iespējas un bailes zaudēt darbu. (Kantar, 2022)
Kā norāda viena no mācību “Skatu Punkti” īpašajām viešņām – organizācijas “Agape Latvija” virziena cilvēkiem ar invaliditāti “Spēju kustība” vadītāja Baiba Baikovska, invaliditāte var skart ikvienu no mums, turklāt jebkurā dzīves posmā. Taču tas nav iemesls liegt kādam iespēju strādāt un profesionāli pilnveidoties.
“Cilvēki ar invaliditāti, līdzīgi kā cilvēki bez tās, ir ļoti dažādi. Piemēram, fiziska invaliditāte automātiski nenozīmē intelektuālus traucējumus, bet garīgā atpalicība – nevērtību un pilnīgu nespēju strādāt un dot pienesumu darba vidē. Lai arī kādas veselības problēmas būtu cilvēkam, viņš ir pelnījis elementāru cieņu. Tiesības parādīt savu spēju, nevis nespēju,” uzver sieviete.
Lai arī pati bērnībā izslimotas slimības seku dēļ ikdienu pavada ratiņkrēslā un viņai ir noteikts 80-100% darba spēju zudums, tas Baibai nav traucējis iegūt augstāko izglītību, studēt ārzemēs un pat kļūt par Rīgas Stradiņa universitātes vieslektori. Viņas ceļā uz pilnvērtīgāku dzīvi ļoti nozīmīga loma bijusi vecāku, kolēģu un citu cilvēku ticībai, kā arī vēlmei saskatīt Baibas patiesās spējas.
“Ir svarīgi izvērtēt, kā mēs skatāmies uz invaliditāti un dažādību dažādās dzīves jomās, tostarp darba vidē. Dažādība, invaliditāte un slimība nav viens un tas pats. Slims cilvēks taču nemācās, nestrādā un teātri neapmeklē. Slims cilvēks guļ gultā un veseļojas. Arī dažādība un problēma nav viens un tas pats. Taču to iespējams saprast, paraugoties uz šīm lietām ar pareizo attieksmi. Tāpēc vēlos aicināt Latvijas darba devējus būt atvērtākiem dažādībai un sniegt dažādiem cilvēkiem iespēju parādīt sevi. Noticēt, ka arī viņi var. Ka mēs varam. Visi kopā. Vēl vairāk un labāk!” tā Baiba.