Aktualizējoties diskusijai par ilgtspējas ziņošanas principu pārskatīšanu, lai padarītu to uzņēmumiem ‘draudzīgāku’ un samazinātu birokrātisko slogu, izskan arī ierosinājumi par ziņojumu iesniegšanas termiņu pagarinājumu. Šo laiku uzņēmumi varēs izmantot izstrādāto ilgtspējas stratēģiju pilnveidošanai, tāpēc Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) apkopojis galvenās ekspertu atziņas par dažādības aspektu iekļaušanu ilgtspējas ziņojumos, kuri aptver lielu daļu sociālo standartu, par kuriem būs jāziņo.
Pērnā gada oktobrī pieņemtā ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasības patlaban attiecas uz lieliem (kas atbilst vismaz diviem no trim kritērijiem: 250+ darbinieku, 50 miljoni+ € apgrozījuma vai 25 miljoni+ € bilances kopsummas) un vidējiem uzņēmumiem (kas atbilst vismaz diviem no trim kritērijiem: 10+ darbinieku, 700 tūkstoši+ € neto apgrozījuma vai 350 tūkstoši+ € bilances kopsummas).
Lai arī šobrīd ziņošana mazākiem uzņēmumiem un valsts iestādēm uz kādu laiku ir atlikta [1], nākotnē visticamāk šis pienākums uz šīm organizācijām var arī neattiekties, jo plānotās izmaiņas ilgtspējas ziņu sniegšanas jomā paredz no Direktīvas par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu darbības jomas svītrot aptuveni 80 % uzņēmumu, ilgtspējas ziņu sniegšanas pienākumus attiecinot uz lielākajiem uzņēmumiem. [2]
Līdztekus vides un pārvaldības aspektiem viens no ilgtspējas ziņošanas pamatelementiem ir sociālais aspekts, kur būtiska loma ir dažādībai un tās vadībai organizācijā. Šis aspekts aptver vairākas svarīgas jomas:
- Darba nosacījumus, kas aptver tādas apakštēmas kā droša nodarbinātība, darba laika elastība, sociālais dialogs un darbinieku iesaiste. Svarīgi ir arī koplīgumi, darba un privātās dzīves līdzsvars, kā arī darba aizsardzība.
- Vienlīdzīga attieksme un iespējas visiem aptver dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgu atalgojumu, apmācības un iekļaušanu, īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti. Nozīmīgi ir arī pasākumi pret vardarbību un aizskaršanu, kā arī dažādības vadību.
- Patērētāju un/vai tiešo lietotāju sociālā iekļaušana, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi produktiem un pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot iekļautībai un atbildīgai tirgvedības praksei.
- Citas ar darbu saistītas tiesības.
Vairāk informācijas par ziņojamiem aspektiem uzzini AS “Swedbank” veidotajā praktiskajā ceļvedī korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas ieviešanai.
Pastāv viedoklis, ka ilgtspējas pārskati galvenokārt sastāv no skaitļiem, tomēr šāds uzskats būtu pārāk vienkāršots. Ilgtspējas ziņošana var šķist arī kā papildu slogs, taču tās sniegtie ieguvumi ir ļoti būtiski – tie ļauj pārskatīt un vēlreiz pārdomāt gan organizācijas pārvaldības jautājumus, gan darbinieku, klientu un citu ieinteresēto pušu iesaistes mehānismus un attiecību veidošanu ar visiem tiem, kurus tā vai citādi uzņēmuma darbība ietekmē.
Lai arī likuma prasību izpilde ir viens no faktoriem, kas veicina ilgtspējas ziņošanu, būtisks ir arī pieaugošais sabiedrības un klientu pieprasījums pēc informācijas par to, kā uzņēmumi risina cilvēktiesību, dažādību un vienlīdzīgu iespēju jautājumus. Kā klienti un partneri, tā patērētāji sagaida, ka uzņēmums rīkosies atbildīgi, un novērtē, ja organizācijas savu darbību padara caurskatāmu.
Ilgtspējas ziņošana var uzlabot arī organizācijas darba devēja tēlu. Šobrīd, kad darba tirgū ir vērojams darbinieku trūkums, gada pārskatos sniegtā informācija var ietekmēt ne tikai klientu, bet arī darba meklētāju izvēli. Dati par darbinieku skaitu, par nomaksātajiem nodokļiem, par centieniem iekļaujošas darba vides veidošanā – tas viss palīdz veidot uzticamu priekšstatu par organizāciju un tās vērtībām.
Tāpat potenciālie darbinieki novērtēs dalīšanos ar informāciju par veidiem, kā tiek apzinātas darbinieku intereses, piemēram, vai tiek izmantotas aptaujas, trauksmes celšanas vai priekšlikumu izteikšanas sistēmas. Ilgtspējas pārskata veidošana pašas organizācijas rosina izvērtēt pieejamo iesaistes mehānismu piemērotību un pieejamību, piemēram, pārskatot vai informācija ir pieejama un saprotama visiem darbiniekiem, neraugoties uz to darba pienākumu raksturu vai lietoto valodu.
Uz visām minētajām iesaistītajām pusēm attiecas arī nediskriminēšana un piekļuves nodrošināšana uzņēmuma ražotajiem produktiem vai sniegtajiem pakalpojumiem. Tādejādi, ilgstspējas ziņojuma sagatavošana ir labs veids kā vēlreiz pārliecināties vai tiek nodrošināta fiziskās vides piekļūstamība, t.i vai organizācijas telpu iekārtojums ļauj strādāt vai saņemt pakalpojumu ikvienam, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem. Tāpat nozīmīga ir arī digitālās piekļūstamības nodrošināšana, piemēram, nodrošinot mājaslapas pieejamību klientiem ar redzes traucējumiem vai pievienojot subtitrus organizācijas izplatītiem video materiāliem. Par piekļūstamības principiem vairāk lasāms Dažādība.lv sadaļā “Resursu katalogs”, izvēloties atzīmi “Piekļūstamība”.
Uzdodot sev jautājumu – kam patiesībā veidojam ilgtspējas pārskatu, atbildei būtu jābūt – pirmkārt, sev! Tā ir iespēja izvētīt savu ‘saimniecību’, savas ‘attiecības’ un uzlabot tos pārvaldības elementus, kuriem varbūt līdz šim pievērsts mazāk uzmanības. Tādēļ, lai ilgtspējas ziņošana būtu jēgpilna, tajā ir jābūt iesaistītai visai organizācijai, taču pilnīgi noteikti – tās augstākajai vadībai. Ilgtspējas ziņošanai darbinieku kontekstā nav jāgulstas tikai uz personāldaļas vai ilgtspējas speciālistu pleciem, jo ilgtspējas pārskatu veidošana nav formāls process – tā ir jaunu mērķu un konkrētas rīcības noteikšana, atbildību sadalīšana un ilgtermiņa apņemšanās, kuru īstenošana palīdz veidot daudz efektīvāku un arī – iekļaujošāku organizāciju!
Publikācija sagatavota, balstoties uz Fonda organizēto vebināru “Dažādības aspekti ilgtspējas pārskatā – kas jāņem vērā?”. Vairāk par ilgtspējas ziņošanu iespējams uzzināt Dazadiba.lv platformas sadaļā “Ilgtspējas ziņošana”.
[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:C_202406792
[2] https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_25_614