Latvijas darbaspēka pieejamības un demogrāfiskajā situācijā seniori un vecāka gadagājuma cilvēki kopumā ir neizmantots, bet potenciāli ļoti svarīgs un efektīvs resurss darba devējiem. Tādēļ 1. oktobrī, Senioru dienā, Sabiedrības integrācijas fonds aicina sākt lūkoties uz Latvijas vecāko paaudzi nevis kā pastāvīgi atbalstāmu sabiedrības grupu, bet gan kā neizmantotu resursu.
2020. gada pētījums “Diskriminācijas izplatība nodarbinātības vidē Latvijā” liecina, ka vecums izceļas kā visbiežāk minētā pazīme, kas ir diskriminācijas pamatā – ar to ir saskārušies gan gados jaunākie darbinieki, gan cilvēki pirms pensijas un pensijas vecumā. Turklāt šis rādītājs salīdzinājumā ar 2011. gadu ir audzis gandrīz divkārt – no 31% uz 58%. Iedzīvotāju diskriminācijas problēma, balstoties uz vecumu, nodarbinātības jomā atklājas arī Eirobarometra 2019. gada pētījumā par diskrimināciju Eiropas Savienībā. Vairākums (59%) respondentu norāda, ka vecums ir galvenais faktors, kas pie līdzīgas kvalifikācijas pretendentiem ir neizdevīgs, lai viņi tiktu pieņemti darbā. Turklāt šajā gadījumā tas nozīmē, ka pretendents ir pārlieku jauns vai pārlieku vecs.
Latvijā acīmredzami netiek izmantots gados vecāku cilvēku darbaspēka potenciāls, un tas jau sākas no vecuma 50+ gadi, kaut arī šajā vecumgrupā cilvēkiem ir svarīgi iekļauties darba tirgū. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem kopumā Latvijā vecuma grupā virs 65 gadiem šobrīd nodarbināti ir 21% iedzīvotāju, savukārt gados vecāku bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars ir pat 65,4%.
Darba mūžu iespējams pagarināt, nodrošinot atbilstošus apstākļus senioriem, darba vietu piemērošanu atbilstoši veselības stāvoklim un vecumam, infrastruktūras nodrošināšanu reģionos. Tas nozīmē, ka, radot labvēlīgus apstākļus un nodrošinot darba devēju pozitīvu attieksmi un dažādības pieejas realizāciju, darba tirgū ilgāk varētu piesaistīt seniorus.
Starptautiskajā praksē ir atrodami arī ļoti veiksmīgi piemēri, kā valstis un uzņēmumi iekļauj nodarbinātībā dažādas sabiedrības grupas. Piemēram, Skandināvijā tā jau ir attīstīta prakse iekļaut nodarbinātībā arī cilvēkus ar invaliditāti un seniorus. 71% cilvēku ar dažāda veida invaliditāti Zviedrijā ir nodarbināti, bet Latvijā tikai aptuveni 27%. Tas ir arī uz pusi mazāk nekā vidēji ES. Līdzīgas problēmas ar iekļaušanu darba vidē ir arī senioriem un cilvēkiem pirms pensijas vecumā Latvijā.
Ņemot vērā arī iedzīvotāju novecošanās tendences, gados vecāku cilvēku īpatsvars tikai turpinās pieaugt, un viņu iekļaušana darba tirgū kļūs arvien svarīgāka.
“Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, lai mēs arī no ekonomiskā viedokļa kļūtu par patiesi iekļaujošu sabiedrību, kas akceptē un maksimāli efektīvi izmanto katra cilvēka prasmes un potenciālu, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un citiem parametriem. Esmu droša, ka, piemeklējot vecāka gadagājuma cilvēkiem piemērotus nodarbinātības risinājumus, piemēram, nepilnu darba laiku, daudzi darba devēji Latvijā varētu atrast sev lieliskus darbiniekus un būtiski uzlabot savu uzņēmumu produktivitāti,” saka Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore.
Šobrīd bieži lietots termins ir “veselīga novecošanās”, tas uzsver nepieciešamību radīt iespēju vecāka gadagājuma cilvēkiem saglabāt savas spējas kā resursu viņu ģimenēm, kopienām un ekonomikai. Veselīgas novecošanās procesu ietekmē gan katra cilvēka ģenētiskais fonds un personu raksturojošie faktori (dzimums, nodarbošanās, izglītība, veselības stāvoklis), gan arī vide. Pētījumos seniori norāda, ka veselīgas novecošanās elementi ir: spēja saglabāt savu identitāti, spēja veidot attiecības, spēja priecāties, spēja saglabāt savu autonomiju, būt drošībā, joprojām izmantot potenciālu personības attīstīšanai.
“Skatoties ilgtermiņā, ieguvēji noteikti būs tie uzņēmumi, kas izprot sabiedrības dažādību un tās nozīmi un veido tādu darba vidi, kurā katrs, tai skaitā seniors, var maksimāli izmantot savu potenciālu,” saka Z. Pūce.