Dažādība ietver ne tikai redzamās un ar identitāti cieši saistītās dimensijas, bet arī citus personības aspektus, piemēram, ienākumu līmeni, lomu organizācijā jeb darba vietā – darba pienākumus, amatu un darba stāžu. Ārpus organizācijas priekšstatus par personību veido arī tādi faktori kā ģimenes stāvoklis, dzimšanas vieta, dzīvesvieta, izskats un brīvā laika paradumi.
Neirodažādība: atšķirības domāšanas stilos, problēmu risināšanas pieejās un izziņas procesos. Indivīdiem var būt unikāli veidi, kā veikt uzdevumus, pieņemt lēmumus vai apstrādāt informāciju.
Izglītība: dažāda izglītības pieredze, sasniegumu līmeņi un studiju jomas veicina daudzveidību darbavietā. Darbiniekiem var būt dažādas prasmes un skatījuma perspektīvas atkarībā no viņu izglītības.
Personības iezīmes: dažādas personības iezīmes, piemēram, introversija/ekstraversija, apzinīgums un emocionālā inteliģence, var būtiski ietekmēt indivīdu mijiedarbību un ieguldījumu darba vidē.
Komunikācijas stili: komunikācijas veidu un vajadzību atšķirības, tostarp verbālā un neverbālā komunikācija, klausīšanās prasmes un ideju izteikšana. Dažādu komunikācijas stilu izpratne un cieņa uzlabo sadarbību.
Dzīves pieredze: unikāla dzīves pieredze, tostarp ceļošana un personīgi izaicinājumi var veidot indivīda pasaules uzskatu un veicināt daudzveidīgu darba vidi.
Sociāli ekonomiskais fons: sociālekonomiskā stāvokļa atšķirības var ietekmēt viedokli un vajadzības finanšu jautājumos, darba ētiku un piekļuvi resursiem. Šo atšķirību atzīšana palīdz izveidot iekļaujošu darba vietu.
Vecāku vai aprūpētāja statuss: personām, kurām ir dažādi vecāku vai aprūpes pienākumi ārpus darba, var būt atšķirīgas laika saistības un prioritātes. Šo atšķirību atpazīšana un pielāgošana veicina atbalstošu darba vietu.
Valodas prasme: valodu prasmes un daudzvalodības atšķirības veicina daudzveidību. Valodu atšķirības var ietekmēt saziņas modeļus un komandas dinamiku.
Bezbērnotība: bērnu neesamība jeb situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav neviena bērna. Bezbērnotība ir cieši saistīta ar vēsturiskiem priekštatiem par vīriešu un īpaši sieviešu lomu sabiedrībā.
- Negribēta bezbērnotība: situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ;
- Apstākļu nosacīta bezbērnotība: situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ;
- Gribēta bezbērnotība: situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem;
- Pagaidu bezbērnotība: situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku.
.