Etniskā un rases piederība ir būtiska katra cilvēka identitātes sastāvdaļa. Diskriminācija rases un etniskās piederības dēļ ir izplatīta visā pasaulē, Latvija nav izņēmums – tikai trešajai daļai jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju nebūtu iebildumu ne pret vienas etniskās grupas pārstāvjiem kā viņu darba kolēģiem. Cilvēki Latvijā ar lielu piesardzību izturas pret citu tautību un jo īpaši rasu pārstāvjiem – Latvijā tikai 35 % uzskata, ka imigranti var sniegt pozitīvu pienesumu ekonomikas attīstībai, kamēr vidēji Eiropas Savienībā tam piekrīt 55 %.
Arī darba tirgū var notikt un notiek rasu un etniskā diskriminācija. Vienlīdzīgas iespējas tikt pieņemtam darbā, saņemt atalgojumu, strādāt un līdzvērtīgi ar citiem kolēģiem pretendēt uz paaugstinājumu tiešā veidā nosaka to, vai cilvēks var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, uzturēt savu mājsaimniecību, rūpēties par sevi un tuviniekiem, ieguldīt savā un ģimenes izaugsmē.
Diskriminācija pēc rases un etniskās piederības ir aizliegta ES un Latvijas normatīvajos aktos, taču ar juridiskiem risinājumiem nepietiek, lai mazinātu aizspriedumus un lauztu negatīvos stereotipus – tam nepieciešama dziļa izpratnes un attieksmes maiņa.
