Pirmais cilvēktiesību līgums Eiropas Padomē parakstīts 1950. gadā – Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Konvencijas 14. pants “Diskriminācijas aizliegums” nosaka: “Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas – neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, saistības ar kādu nacionālo minoritāti, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.”
Pagrieziena punkts diskriminācijas novēršanas jomā Eiropas Savienībā ir 1997. gads, kad Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā iekļāva jaunu pantu – 13. pantu (patlaban Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pants). Tas ES Padomi pilnvaroja rīkoties, lai risinātu jautājumus saistībā ar diskrimināciju rases vai etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, vecuma, invaliditātes un seksuālās orientācijas dēļ.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir izklāstītas visas pamattiesības, kas, piemērojot tiesību aktus, jāievēro gan Eiropas Savienībai, gan tās dalībvalstīm. Hartas 21. pants “Diskriminācijas aizliegums” norāda: “Aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.”
Diskriminācijas novēršanas jomā ir pieņemtas vairākas direktīvas, kuras dalībvalstīm jāpārņem savos normatīvajos aktos:
- Nodarbinātības vienlīdzības direktīva (2000/78/EK) nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju un aizliedz diskrimināciju reliģijas, uzskatu, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ nodarbinātības jomā.
- Rasu vienlīdzības direktīva (2000/43/EK) nosaka diskriminācijas aizliegumu rases vai etniskās piederības dēļ nodarbinātībā, izglītībā, sociālajā aizsardzībā un piekļuvē precēm un pakalpojumiem.
- Vienlīdzīgas attieksmes direktīva (2006/54/EK), kurā apvienotas vairākas iepriekšējās direktīvas, kas veltītas sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām nodarbinātības un profesijas jautājumos.
- Dzimumu līdztiesības direktīva preču un pakalpojumu jomā (2004/113/EK) paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.
- Direktīva (92/85/EEK) veicina drošības un veselības aizsardzību darbā grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.
- Direktīva (2010/18/ES) reglamentē vecāku atvaļinājumu. Šī direktīva nosaka minimālos standartus attiecībā uz vecāku atvaļinājumu un saistītajiem atalgojumiem, veicinot darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.
- Direktīva (2019/1158) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Tā sekmē dzimumu līdztiesību darba tirgū un veicina vecāku un aprūpētāju tiesības.
Ziņošana par korporatīvo ilgtspēju. Eiropas Komisija 2023. gadā pieņēma Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartus (ESRS). Tie attiecas uz Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (CSRD), kas nosaka prasību lielajiem, biržā kotētiem uzņēmumiem regulētos tirgos un uzņēmumiem, kuru aktīvu vērtība ir vismaz 20 miljoni eiro, sagatavot un sniegt ilgtspējas ziņojumu. Standarti aptver vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, tostarp klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību un cilvēktiesības. Direktīvu ieviesīs pakāpeniski – no 2024. gada janvāra līdz 2026. gada janvārim. Minētie uzņēmumi ir atbildīgi arī par informācijas izvērtēšanu savu meitasuzņēmumu līmenī. Vairāk par ziņošanu lasi šeit.
Invaliditātes joma. Eiropas Komisija 2021. gadā iepazīstināja ar jaunu ES stratēģiju invaliditātes jomā 2021.–2030. gadam, kuras mērķis ir nodrošināt, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā piedalīties izglītībā, darbā un demokrātiskajā dzīvē, kā arī baudīt pienācīgus dzīves apstākļus. Stratēģija balstīta uz ANO konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām obligātajiem standartiem, ko ES dalībvalstis ir apņēmušas īstenot. Atzīstot, ka nodarbinātība ir labākais veids, kā nodrošināt ekonomisko autonomiju un sociālo iekļaušanu, stratēģija ietver konkrētus priekšlikumus personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai. Tāpat uzsvērtas iniciatīvas vides un digitālās piekļūstamības nodrošināšanai, lai turpinātu uzlabot pieejamību saskaņā ar Tīmekļa pieejamības aktu (Direktīva (ES) 2016/2102) un Eiropas Pieejamības aktu (Direktīva (ES) 2019/882).
Dzimumu līdztiesība. “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.-2025. gadam” ir Eiropas Komisijas mērķu un darbību apkopojums par to, kā panākt ievērojamu progresu dzimumu līdztiesības jautājumos Eiropā. Īpaši tiek izcelti ar dzimumu saistītās vardarbības izskaušanas centieni, darba samaksas atšķirības starp dzimumiem novēršana, dzimumu līdzsvars lēmumu pieņemšanā, abu dzimumu iespējas būt ekonomiski neatkarīgiem un atbalsts dzimumu līdztiesībai arī ārpus Eiropas Savienības.
Rasisma apkarošana. ES Rīcības plānā pret rasismu 2020. līdz 2025. gadam paredz virkni pasākumu rasisma un rasu diskriminācijas mazināšanai, t. sk. izglītības, nodarbinātības, veselības un citās dzīves jomās.
Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, nebināru personu, interseksuāļu un kvīru (LGBTIK) līdztiesības veicināšana. Komisija 2020. gadā iepazīstināja ar LGBTIK līdztiesības stratēģiju 2020.-2025. gadam, kas ietver mērķtiecīgas darbības diskriminācijas apkarošanai, drošības garantēšanai, iekļaujošas sabiedrības veidošanai un LGBTIK līdztiesības nodrošināšanai.
Migrantu integrācija. Komisija 2020. gadā pieņēma Rīcības plānu integrācijai un iekļaušanai 2021.–2027. gadam, kurā ietverti priekšlikumi četrās jomās – izglītība un apmācība, nodarbinātība un prasmes, veselība un mājokļi – ar mērķi veicināt migrantu un migrantu izcelsmes personu integrāciju un sociālo iekļaušanu, veidojot iekļaujošu sabiedrību visiem.
