Tiesības uz domas, apziņas, reliģijas vai pārliecības brīvību, ko biežāk dēvē par tiesībām uz reliģijas vai ticības brīvību (ForRB), ir katra cilvēka pamattiesības. Šo tiesību ievērošana vai tieši otrādi – ierobežošana ir viens no dažādības respektēšanas kritērijiem sabiedrībā. Pārkāpumi reliģijas vai ticības dēļ var saasināt neiecietību, kas savukārt var novest pie vardarbības un konfliktiem.
2022. gada SKDS pētījums parāda, ka apmēram 70 % Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tomēr gandrīz puse no ticīgajiem sevi neuzskata par kristiešiem un nepieskaita sevi nevienai reliģijai. Saskaņā ar Eurobarometer 2023 datiem par diskrimināciju Eiropas Savienībā 42 % respondentu pauda pārliecību, ka viņu valstī ir izplatīta diskriminācija uz reliģijas vai ticības pamata. Latvijā šim apgalvojumam piekrita tikai 11 % respondentu.Reliģiskā piederība ir indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām, kas ietver arī tiesības neatklāt informāciju par savu reliģiju un ticību, tostarp darba attiecībās. Darba tiesiskajās attiecībās diskriminācija ir aizliegta, un darba intervijās nav pieļaujami jautājumi, kas skar personas reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskās konfesijas. Atsevišķos īpašos gadījumos darba devējs tomēr var izmantot Darba likuma 29. panta desmitajā daļā noteikto: “Reliģiskajā organizācijā atšķirīga attieksme atkarībā no personas reliģiskās pārliecības ir pieļaujama gadījumā, ja noteikta veida reliģiskā pārliecība ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, ņemot vērā organizācijas ētosu.”
