Termini

Dažādības terminu apraksts ļauj labāk izprast izmantoto vārdu lietojumu dažādības vadības kontekstā. Dažādības vadība pati par sevi Latvijas korporatīvajā vidē ir salīdzinoši jauns koncepts, un dažkārt latviešu valodā lietojam dažādus vārdus, domājot par vienu un to pašu. Tāpēc aicinām iepazīties ar šiem terminiem, kas palīdzēs tos labāk izprast.

Terminu salīdzinājums

Dažādība

Indivīda vērtību, attieksmju, kultūras, ticības, etniskās piederības, dzimuma, vecuma, sociālekonomiskās situācijas, kā arī prasmju, zināšanu un dzīves pieredzes līdzības un atšķirības.

Dažādības vadība

Dažādības vadība ir uz nākotni orientēta, uz vērtībām balstīta stratēģija, saziņas un vadības process, kas pieņem un izmanto noteiktas līdzības un atšķirības kā organizācijas potenciālu.

Dažādība vs Dažādības vadība

Dažādība ir viss, kas mūs vieno un viss ar ko mēs atšķiramies. Tā ir redzamu un neredzamu atšķirību un līdzību mozaīka, kas ietekmē attieksmi, izturēšanos, vērtības, kultūru, dzīvesveidu, pieredzi, prasmes un veidu, kā mēs strādājam. Tas ir arī komplekss un nepārtraukti mainīgs attieksmju, viedokļu, uzvedības, talantu, dzīvesveida, izglītības un īpašību kopums. Dažādības vadība nozīmē koncentrēties ne tikai uz pretdiskrimināciju un iekļaušanu, bet arī uz stratēģisku dažādības sasaistīšanu ar vērtību radīšanu un organizācijas/biznesa izaugsmes mērķiem. Dažādības vadības svarīgs aspekts ir savas varas un privilēģiju apzināšanās - pieeja, kas palīdz saprast cilvēku dažādās dzīves pieredzes un priekšstatus, kā arī situācijas, kurās tie veidojušies.

Aizspriedumi

Kādas sociālās grupas vai tās pārstāvju pārsvarā negatīvs vērtējums, kas tiek noformulēti vēl pirms iepazīšanās ar attiecīgo cilvēku vai grupu. Aizspriedumu rašanos veicina sociālā distance, piemēram, grupu, kas atšķiras pēc sociālā stāvokļa, tautības, reliģijas dzīves nošķirtība. Ļoti bieži aizspriedumu pamatā ir apdraudējuma sajūta, ko var radīt gan reāli, gan simboliski draudi.

Diskriminācija

Nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ: dzimums, rase vai etniskā izcelsme, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi. Tomēr ne vienmēr, kad vērojama atšķirīga attieksme, ir notikusi diskriminācija, – diskriminācija ir tad, ja atšķirīga attieksme ir nepamatota.

Aizspriedumi vs diskriminācija

Aizspriedumi ir priekšstati par noteiktiem cilvēkiem vai cilvēku grupu, kas nav pamatoti ar faktiem. Diskriminācija attiecas uz rīcību vai izturēšanos pret šiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka diskriminācija ir aizspriedumu izpausme. Diskriminācijas aizlieguma princips aptver Aristoteļa paradigmā noteiktās situācijas – vienlīdzīga attieksme vienādās un salīdzināmās situācijās, atšķirīga attieksme būtiski atšķirīgās situācijās.

Citi termini

Iekļaušana

Rada darba vidi, kurā katrs darbinieks jūtas pieņemts, iesaistīts un pilnībā spēj sevi realizēt. Iekļaušana ir darbības un uzvedība, kas ikvienam liek justies atbalstītam.

Vienlīdzība

Objektīva un taisnīga attieksme pret visiem neatkarīgi no viņu piederības kādai no sociālajām grupām. Normatīvajā regulējumā ietvertais vienlīdzīgu tiesību princips aizliedz jebkādu tiešu vai netiešu diskrimināciju darba attiecību ietvaros, tostarp pieņemot darbiniekus, nosakot algu, darba laiku un pienākumus.

Stereotipi

Vispārēji, vienkāršoti, noturīgi priekšstati par dažādām sociālām grupām un to raksturīgām īpašībām – fiziskām īpatnībām, uzskatiem, sociālām lomām. Stereotipi veidojas cilvēku sociālās izziņas un sociālo parādību kategorizācijas procesā. Tie nebalstās uz objektīvu patiesību, bet pamatojas uz diezgan subjektīviem un bieži vien nepārbaudītiem apgalvojumiem un pieņēmumiem.

Neapzinātie aizspriedumi

Attieksme pret citiem cilvēkiem, kas ir saistīta ar katra iepriekšējo dzīves pieredzi. Tie ir pieņēmumi, kas var ietekmēt spēju objektīvi spriest par citiem cilvēkiem, kā arī personas lēmumus un rīcību, pat ja to neapzināmies. Tie traucē objektīvi novērtēt citus cilvēkus, izvērtēt viņu prasmes un spējas.

Neirodažādība

Atšķirības domāšanas stilos, problēmu risināšanas pieejās un izziņas procesos. Indivīdiem var būt unikāli veidi, kā veikt uzdevumus, pieņemt lēmumus vai apstrādāt informāciju.

Eidžisms

Veids, kādā mēs domājam, jūtam un rīkojamies attiecībā pret vecumu un novecošanu.

LGBTQ

Lietussarga jēdziens personu kopu/grupu apzīmēšanai, kam piemīt nenormatīva dzimte un seksualitāte. LGBTQ kā akronīms apzīmē lesbietes, gejus, biseksuālas personas, transpersonas un kvīrus, kā arī personas, kas neidentificējas ar kādu no apakšgrupām.

Netiešā diskriminācija

Situācijā, kur neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada, ir radījis vai varētu radīt mazāk labvēlīgu attieksmi pret personu vai personu grupu, kurai piemīt kāda no diskriminācijas aizlieguma pazīmēm.

Tiešā diskriminācija

Situācija, kad bez objektīva iemesla pret personu vai personu grupu, kurai piemīt kāda no diskriminācijas aizlieguma pazīmēm, izturas sliktāk nekā izturas, izturējās vai varētu izturēties pret citām personām, kura atrodas salīdzināmā situācijā.

Multiplā diskriminācija

Situācija, kurā persona tiek nostādīta sliktākā situācijā vairāku diskriminācijas pamatu dēļ.

Piekļūstamība

Tā tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs nodrošina viegli lietojamu teksta, audio un vizuālo saturu, ar to ērti mijiedarboties katra vajadzībām piemērotā veidā, īpaši personām ar invaliditāti un vecākiem cilvēkiem. Īpaša vērība būtu jāpievērš krāsu kontrastiem, subtitru izmantošanai un tekstuālajām alternatīvām attēliem.

Vides pieejamība

Pasākumi, kas nodrošina ikvienai personai vienlīdzīgu pieeju fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp tehnoloģijām un sistēmām, kā arī publiski pieejamiem objektiem un pakalpojumiem.

Universālais dizains

Produktu, vides, programmu un pakalpojumu dizains, lai tie pēc iespējas lielākā mērā un neatkarīgāk būtu pieejami, saprotami un lietojami ikvienam bez pielāgošanas vai īpaša dizaina nepieciešamības. Tas ietver arī noteiktām personu ar invaliditāti grupām paredzētas atbalsta ierīces, ja tās ir nepieciešamas.

Saprātīgs pielāgojums

Saprātīgs pielāgojums nozīmē vajadzīgās un atbilstošās izmaiņas un korekcijas - ja tās konkrētā gadījumā ir nepieciešamas un neuzliek nesamērīgu vai nepamatotu slogu - lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem var izmantot vai īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības.