Kurš gan no mums nav dzirdējis frāzi – “tu neko nesaproti, tu esi pārāk jauns!”, vai tieši otrādi – “tu esi par vecu, lai to novērtētu!” Šādi izteikumi un attieksme darba vidē liecina par diskrimināciju cilvēka vecuma dēļ. Par to var liecināt šādas pazīmes: ar darbinieka vecumu saistīti komentāri darba procesā, izteikta tendence darbā pieņemt tikai gados jaunus cilvēkus, gados vecāki kolēģi netiek paaugstināti, organizācijas kultūra nav orientēta uz visu paaudžu darbinieku iekļaušanu, tostarp organizācijas sociālajā dzīvē, netiešas (vai tiešas) norādes par pensionēšanos, konkrētu štata vietu likvidēšana kā atlaišanas veids konkrēta vecuma darbiniekiem, nepamatots spiediens darba efektivitātes uzlabošanai vai vienkārši nevienlīdzīga attieksme pret darbiniekiem.
Eurostat 2021. gada pētījumā 5,23 miljoni sieviešu un 3,63 miljoni vīriešu atzina, ka jūtas diskriminēti darbā. Arī Latvijā visizplatītākais diskriminācijas veids ir tieši vecums – 51 % respondentu ir atzinuši, ka saskārušies ar to, ka tiek uzskatīti par pārāk jauniem vai pārāk veciem, liecina 2022. gada dati.
Jāņem vērā arī Eiropas novecošanās – mazinās dzimstība, pagarinās vidējais paredzamais mūža ilgums Eiropas iedzīvotāju vidū. Jau šobrīd darba tirgū aktīvas ir vismaz piecas dažādas paaudzes – katra ar savu izteiktu vērtību un vajadzību sistēmu. Tieši vecums bieži vien ir skaidri neizrunātais jautājums darba attiecībās. Zināma loma ir arī pandēmijai un tās rosinātajām izmaiņām darba tirgū, tostarp tehnoloģiju lietošanas prasmēm. Darba devējiem ir liels izaicinājums – kā veidot darba vidi tādu, kurā efektīvi strādā un jūtas labi visu paaudžu cilvēki.
