Sieviešu līdzdalība ekonomikā ne tikai veicina valsts ekonomisko izaugsmi, bet arī veicina dažādību, kas savukārt veicina inovācijas un uzlabo sabiedrības labklājību. Tomēr, neskatoties uz šo pozitīvo ietekmi, daudzām sievietēm, īpaši darba vidē, ir jācieš par mātes lomu – tā saukto “mātes sodu”. Linda Skota, Oksfordas Universitātes emeritētā profesore, norāda, ka šis “mātes sods” ir visspēcīgākais tieši tajās valstīs, kurās sievietes ir visvairāk līdztiesīgas darba tirgū. Šis paradoksālā situācija liecina, ka, neiekļaujot sievietes pilnībā ekonomikā, tiek izslēgta pusē sabiedrības, kas būtiski kavē valsts ekonomisko attīstību.
Lsm.lv. «Mātes sods» un sieviešu loma ekonomikā. Saruna ar Oksfordas Universitātes profesori Lindu Skotu
Citi resursi
Raksts analizē iemeslus, kāpēc Latvijā sievietes ar augstāku izglītību biežāk ieņem mazāk apmaksātas biroja pozīcijas, kamēr vīrieši biežāk strādā augstāk apmaksātos tehniskajos un vadības amatos. Šāda profesiju segregācija bieži vien nav personīgu izvēļu rezultāts, bet gan sistēmiska problēma, kas saistīta ar izglītības sistēmu, sabiedrībā valdošajiem stereotipiem un darba vides īpatnībām.
Latvijas Radio 1 raidījumā "Kā labāk dzīvot" dzimumu līdztiesību Latvijas darba tirgū pārrunāja Sabiedrības integrācijas fonda vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos Sigita Zankovska-Odiņa, personāla vadības un atalgojuma jomas praktiķe un eksperte Kristiāna Boša, kā arī darba devēju pārstāvji - "Rimi Baltic" personāla direktors Mečislavs Maculēvičs un Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baibu Bartaševiča-Feldmane.