Straujā novecošanās ir iemesls, kamdēļ Eiropā diskriminācija uz vecuma pamata, ir viens no nopietniem politikas dienaskārtības jautājumiem. Novecošanās skar nodarbinātību, veselības aprūpi, izglītību, sociālās drošības u.c. jomas. Diskriminācija uz vecuma pamata jeb eidžisms ir atzīts par dzīves kvalitātes kavējošo faktoru, kas ietekmē visas valsts labklājību un izaugsmi. Pirmais solis, lai izprastu eidžismu un tā sekas, ir jāatzīst, ka tas pastāv mūsu valstī un sabiedrībā. Igaunijas, Dānijas un Vācijas pieredze un labās prakses piemēri ļauj labāk izprast veidus, kā īstenot mērķtiecīgus atbalsta un tematiskos pasākumus diskriminācijas uz vecuma pamata novēršanā. Lai arī analīzei izvēlēto valstu pieejas atšķiras, tās vieno sistemātiska un koordinēta pieeja, t.i., izglītības un informācijas pasākumu regularitāte, plašais iesaistīto pušu loks un atpazīstamība starptautiskā līmenī. Vienots ir arī redzējums par veselīgu un aktīvu novecošanos visās politikās, kā arī uz pierādījumiem balstīta pieeja attieksmes maiņai sabiedrībā. Izvērtējuma pirmajā daļā ir skaidroti galvenie iemesli, kāda ir eidžisma ietekme un sekas, t.sk., skaidrota starptautisko tiesību principu nozīme ceļā uz cieņpilnu, veselīgu un aktīvu novecošanos. Otrajā daļā analizēta pieredze un labās prakses gadījumi Igaunijā, Dānijā un Vācijā, t.sk., veikta ar eidžismu saistīto kampaņu analīze. Nobeigumā apkopoti galvenie secinājumi un sniegtas rekomendācijas.
SIF pētījums: Pasaules valstu prakses situācijas izvērtējums par vecuma diskriminācijas pamatu (2022)
Citi resursi
Šis ir ceturtais ziņojums McKinsey sērijā, kurā tiek pētīts dažādības ekonomiskais pamatojums, sekojot iepriekšējiem ziņojumiem "Kāpēc dažādība ir svarīga" (2015), "Rezultātu sasniegšana ar dažādību" (2018) un "Dažādība uzvar" (2020). 2023. gada ekonomiskais pamatojums ir spēcīgākais kopš ir sākta šī izpēte. Būtisks jaunatklājums ir tas, ka dažādības vadība pārliecinoši saistās ne tikai ar uzņēmumu izaugsmes ambīcijām un lielāku sociālo ietekmi, bet arī ar apmierinātāku darba kolektīvu.
Pētījums “Mākslīgā intelekta sistēmas un diskriminācijas aspekti”, autore: Dr.iur. Irēna Barkāne. Pētījuma analizēts diskriminācijas aizlieguma, datu aizsardzības un mākslīgā intelekta normatīvais regulējums, kā arī vērsta uzmanību uz esošā tiesiskā regulējuma problēmām un izaicinājumiem algoritmu un MI sistēmu izmantošanas kontekstā, kā arī apkopoti un analizēti uzskatāmākie piemēri no starptautiskās prakses, kas saistīti ar MI sistēmu radīto diskrimināciju iepriekš minētajās četrās jomās. Pētījumā pamatā tiek analizēti piemēri no prakses par MI sistēmu radīto diskrimināciju šādu kritēriju dēļ – dzimums, invaliditāte, rase, etniskā piederība, sociālais stāvoklis, vecums, seksuālā orientācija. Tajā pašā laikā pētījumā tiek apskatīti arī piemēri par to, kā MI sistēmu izmantošana citu kritēriju dēļ var radīt pozitīvu/negatīvu attieksmi iepriekš minētajās jomās.